Competence centres

2025.gada 22.decembrī  SIA GroGlass un SIA VMKC parakstīja sadarbības līgumu par pētniecības projekta AUGSTAS KVALITĀTES SILĪCIJA NITRĪDA SLĀŅU UZNEŠANAS TEHNOLOĢIJAS IZSTRĀDES IZPĒTE. Pētniecības projekta mērķis ir izpētīt rūpnieciski pielietojamu tehnoloģiju augstas kvalitātes silīcija nitrīda (Si₃N₄) plāno kārtiņu uznešanai. Šī tehnoloģija kalpos kā nātrija difūzijas barjerslānis uz stikla substrātiem, kas ļaus ražot dzidrus, bezdefektu un noturīgus neatstarojošos (AR) pārklājumus, kuri saglabā savas optiskās īpašības arī pēc termiskās rūdīšanas procesa. Pētniecības projekts tiek uzsākts ar 2026.gada 1. janvāri un to plānots pabeigt līdz 2027.gada 30.septembrim. 

21.10.2026.

Pētniecības projekta trešajā ceturksnī tika uzsākta atmosfēras virsmas priekšapstrādes metožu praktiskā testēšana. Laboratorijas apstākļos tika veikti pirmie testi ar koronas metodes (Corona treatment) iekārtu. Apstrādāto paraugu analīze sniedza sākotnējos datus par metodes ietekmi, apstiprinot tās pozitīvo efektu stikla virsmas attīrīšanā un aktivēšanā (ūdens kontakta leņķim tiecoties uz 0°).

Paralēli tika uzsākta gatavošanās koronas metodes testēšanai un iekārtas veiktspējas analīzei reālā ražošanas vidē, kas ieplānota nākamajā ceturksnī.

Šajā posmā izgatavotie paraugi un gūtā praktiskā pieredze veido stabilu bāzi, lai nākamā ceturkšņa laikā, veicot visaptverošu paraugu analīzi, izvēlētos optimālāko tehnoloģiju tālākai izstrādei.

20.07.2026

Pētniecības projekta otrajā ceturksnī tika uzsākta vakuuma virsmas priekšapstrādes metožu praktiskā testēšana. GroGlass vakuuma pārklāšanas līnijā tika integrēts lineārais jonu avots, kā arī eksperimentāli testēta alternatīva priekšapstrāde ar vakuuma ultravioletā (VUV) starojumu, izmantojot esošos TiO_x mērķus. Pirmo pārklāto paraugu analīze sniedza sākotnējos datus par abu metožu efektivitāti, īpaši izceļot lineārā jonu avota sniegumu stikla virsmas attīrīšanā.

Paralēli tika uzsāktas sarunas ar vēl vienu lineāro jonu avotu izstrādātāju par tā testēšanas iespējām GroGlass ražotnē.

Šajā posmā gūtā praktiskā pieredze un dati veido stabilu pamatu nākamajai aktivitātei – atmosfēras priekšapstrādes metožu testēšanai, lai vēlāk salīdzinātu abu pieeju efektivitāti atbilstoši pirmajā ceturksnī izstrādātajiem KPI.

17.04.2026.

Pētniecības projekta pirmajā ceturksnī tika veikta literatūras izpēte un tirgus analīze par substrāta virsmas priekšapstrādes metodēm. Izpētes rezultātā tika identificēti potenciālie tehnoloģiju piegādātāji. Ceturkšņa laikā uzsāktas aktīvas sarunas par iekārtu testēšanu ar koronas izlādes (atmosfēras metode) un jonu avotu (vakuuma metode) izstrādātājiem.

Paralēli tehnoloģiju apzināšanai tika izstrādāta eksperimentālā metodoloģija un definēti precīzi galvenie veiktspējas rādītāji (KPI) metožu efektivitātes novērtēšanai. Izstrādātie KPI ietver tādus kritērijus kā: virsmas tīrāmības novērtējums, procesa efektivitāte, gala produkta kvalitāte.

Sistemātiskais testēšanas plāns un atlasītais tehnoloģisko partneru loks veido stabilu pamatu nākamā posma praktiskajiem eksperimentiem, lai verificētu izvēlēto metožu efektivitāti atbilstoši definētajiem KPI.