2025.gada 22.decembrī SIA GroGlass un SIA VMKC parakstīja sadarbības līgumu par pētniecības projekta AUGSTAS KVALITĀTES SILĪCIJA NITRĪDA SLĀŅU UZNEŠANAS TEHNOLOĢIJAS IZSTRĀDES IZPĒTE. Pētniecības projekta mērķis ir izpētīt rūpnieciski pielietojamu tehnoloģiju augstas kvalitātes silīcija nitrīda (Si3N4) plāno kārtiņu uznešanai. Šī tehnoloģija kalpos kā nātrija difūzijas barjerslānis uz stikla substrātiem, kas ļaus ražot dzidrus, bezdefektu un noturīgus neatstarojošos (AR) pārklājumus, kuri saglabā savas optiskās īpašības arī pēc termiskās rūdīšanas procesa. Pētniecības projekts tiek uzsākts ar 2026.gada 1. janvāri un to plānots pabeigt līdz 2027.gada 30.septembrim.
2025.gada 25.septembrī SIA GroGlass un AS Attīstības finanšu institūcija Altum parakstīja aizdevuma līgumu par SIA GroGlass vakuumsūkņu nomaiņu energoefektivitātes uzlabošanai. Paredzams, ka pēc aizdevuma līgumā paredzēto pasākumu realizācijas tiks sasniegts enerģijas ietaupījums vismaz 340,56 MWh/gadā. Aizdevuma līgumā paredzētās darbības plānots īstenot 2026.gada pirmajā pusē.
Projekta kopsavilkums:
ES mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti, kas nozīmē ekonomikas pārveidi, lai radītu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz nullei. Būvniecības nozare ir Eiropas lielākais enerģijas patērētājs, kas veido 40 % no primārās enerģijas patēriņa un rada aptuveni 1 miljardu tonnu CO2 jeb 30 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Pārslēdzamu Viedu logu ieviešana, uz termohromu vai fotohromu (hromogēnu) materiālu bāzes, kuriem temperatūras vai elektromagnētiskā starojuma ietekmē mainās caurlaidība vai atstarošana, ir pārliecinošs risinājums enerģijas patēriņa un CO2 gāzu emisiju samazināšanai.
Galvenais mērķis ir izstrādāt pašpārslēdzošus hromogēnus pārklājumus progresīviem Viedajiem logiem ar augstas veiktspējas gaismas modulācijas parametriem.
Projekts ir tieši saistīts ar RIS3 specializācijas nozari “Fotonika, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”. Tas ir vērsts uz hromogēniem viedmateriāliem (tostarp nanomateriāliem) un izstrādā tehnoloģijas Viedajiem logiem. Sagaidāmie projekta rezultāti dos ieguldījumu 71.11 un 71.12 NACE koda tautsaimniecības sektorā (Arhitektūras darbības un Inženierdarbības). Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Frascati rokasgrāmatu šis starpdisciplinārais projekts sastāv no pētniecības darbībām fizikālajās (1.3.) un ķīmijas (1.4.), materiālzinātnēs (2.5.) un nanotehnoloģijās (2.10.).
Šo rūpniecisko pētījuma projektu īsteno Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) un uzņēmums GroGlass SIA.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 645 188.71 EUR (52.9%% LU CFI un 47.1% GroGlass SIA) ar ERAF finansējumu 501 182.59 EUR (77.68%), valsts ieguldījumu 88 197.30 EUR (13.67%) un privāto ieguldījumu 55 808.82 EUR (8.85%).
SIA “GroGlass” piedalās Atveseļošanas fonda projektā Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/005 “Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas nozares klasteris”. Projekta mērķis ir atbalstīt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas nozares klastera dalībnieku internacionalizāciju un palielināt privātos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Projekta īstenošanas termiņš līdz 30.06.2026 Vairāk par projektu www.letera.lv
2024.gada 1.oktobrī SIA “GroGlass” uzsāka pētniecības projekta IZPĒTE PAR VIENOTAS RAŽOŠANAS PROCESU VADĪBAS SISTĒMAS IZVEIDI UN INTEGRĀCIJU īstenošanu.
Pētniecības projekts tiek īstenots atbilstoši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virzienam “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.3.i. investīcijas “Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā”.
19.01.2026.
Laika posmā no 2025. gada oktobra līdz decembrim tika veiksmīgi realizēta projekta 3. un 4. aktivitāte, kuru mērķis bija izstrādāt detalizētu tehnisko uzdevumu un definēt programmatūras konfigurācijas prasības vienotas ražošanas procesu vadības sistēmas (MES) ieviešanai. Darbs tika balstīts uz visaptverošu “Discovery Phase” auditu, ko veica Soleras inženieri.
Aktivitāte: Detalizēta tehniskā uzdevuma izstrāde sistēmas integrācijaiTika veikts esošās sistēmas un procesu audits, identificējot kritiskos punktus pašreizējā datu plūsmā, kas lielā mērā balstās uz manuālu datu ievadi Excel failos un sadrumstalotām datubāzēm (PostgreSQL, MS SQL). Tehniskā uzdevuma ietvaros tika izstrādāts plāns OT (Operational Technology) tīkla modernizācijai, paredzot pāreju no “Profibus” uz “Profinet” standartu, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju un stabilitāti. Tika definēta nepieciešamā PLC arhitektūra (S7-1518) un komunikācijas protokoli (OPC-UA), lai nodrošinātu tiešu datu apmaiņu starp iekārtām un jauno sistēmu. Tāpat tika precizēts integrācijas apjoms, kas ietver vakuuma zonas vadību un kvalitātes kontroles iekārtu (Dr. Schenk, Zeiss) datu sinhronizāciju.
Aktivitāte: Nepieciešamās programmatūras izpēte un konfigurācijas prasību noteikšanaKā piemērotākais risinājums tika izvēlēta un analizēta “Synaps” platforma. Tika nodefinētas specifiskas konfigurācijas prasības, lai aizstātu esošos manuālos procesus:
Recepšu pārvaldība: Izstrādāts modelis dinamiskai recepšu un parametru vadībai, aizstājot statiskos Excel failus.
Procesu vizualizācija: Definētas prasības pielāgotiem informācijas paneļiem (dashboards) reāllaika procesa uzraudzībai.
IT infrastruktūra: Izpētītas un piedāvātas divas infrastruktūras opcijas – pilnībā redundanta (augstas pieejamības) sistēma pretstatā izmaksu efektīvai vienas nodes sistēmai, balstoties uz Kubernetes klasteru tehnoloģiju.
Datu izsekojamība: Izstrādāts koncepts produktu un mērķu (target management) izsekojamībai, integrējot mērījumu datus no ārējām sistēmām vienotā “Genealogy” skatā.
Veiktā izpēte un nodefinētās prasības kalpo par pamatu nākamajam posmam – sistēmas integrācijas testiem un fiziskajai ieviešanai, kas plānota 2026. gada pirmajā pusē.
15.07.2025.
Pētniecības projekta trešajā ceturksnī, vienlaikus ar stratēģisko plānošanu, aktīvi turpinās pilotuzdevumu īstenošana ražošanas vidē. Stikla griešanas stacijai tiek ieviesti kvalitātes kontroles stenda parametri, izmantojot Microsoft PowerApp lietotni. Tāpat PowerApp risinājums tiek testēts produktivitātes monitoringa nodrošināšanai laminēšanas stacijā. Uzņēmumā jau darbojas arī digitāls rīks checklist administrēšanai, kas ļāvis aizstāt virkni papīra formāta procesu un uzlabot informācijas apriti.
14.04.2025.
Pētniecības projekta otrajā ceturksnī tika turpinātas sarunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem, tomēr izstrādājot detalizētus tehniskos uzdevumus netika rasts risinājums, kas apmierinātu GroGlass prasības. Tādēļ tiek pagarināts projekta otrās aktivitātes īstenošanas termiņš. Vienlaicīgi, sadarbībā ar no jauna identificēto iesējamo sadarbības partneri, tika rasta potenciāli realizējama stratēģija vakuuma līnijas digitālo risinājumu ieviešanai. Īstenoti vairāki pilotprojekti izstrādājot un testējot risinājumus Microsoft PowerApp aplikācijas vidē.
10.01.2025.
Projekta pirmajā ceturksnī ir veikti nozīmīgi soļi ražošanas procesu digitalizācijas projekta attīstībā un MES sistēmas ieviešanas sagatavošanā. Ir apzināti potenciālie sadarbības partneri un sistēmu integratori, izvērtējot to pieredzi un piemērotību projekta vajadzībām. Tāpat uzsākts pilota uzdevums, lai aprobētu partneru piedāvājumus, fokusējoties uz produkta kvalitātes reģistra izstrādi un testēšanu.
Papildus tam ir uzsākts darbs pie tehniskā uzdevuma izstrādes ārpakalpojuma sniedzējam, lai nodrošinātu efektīvāku un strukturētāku datu pārvaldību vakummpārklāšanas ražošanas posmā. Šie soļi nodrošina būtisku progresu projekta realizācijā un rada pamatu turpmāko aktivitāšu veiksmīgai īstenošanai.
2024.gada 1.oktobrī SIA “GroGlass” uzsāka pētniecības projekta IZPĒTE PAR AUGSTAS JAUDAS IMPULSU MAGNETRONU PUTINĀŠANAS TEHNOLOĢIJAS PIELIETOJUMU LIELA IZMĒRA STIKLA UN ORGANISKĀ STIKLA PĀRKLĀŠANAS PROCESOS īstenošanu.
Pētniecības projekts tiek īstenots atbilstoši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virzienam “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.3.i. investīcijas “Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā”.
19.01.2026.
Pētniecības projekta piektajā ceturksnī tika verificēta divu sadarbības partneru HiPIMS barošanas avotu savietojamība ar esošajiem ražošanas procesiem, integrējot titāna oksīda plānās kārtiņas GroGlass multislāņu struktūrā. Viens no barošanas avotiem uzrādīja pārliecinošu stabilitāti un izcilu veiktspēju, turpretī otra partnera iekārtas efektivitāte bija zemāka. Izpētes rezultāti apstiprina, ka izvēlētā HiPIMS avota izmantošana nodrošina tādas pašas priekšrocības kā iepriekš testētie monoslāņi: izcilu mehānisko izturību pret skrāpējumiem un uzlabotas virsmas tīrīšanas īpašības zemākas virsmas enerģijas dēļ.
Iegūtie laboratorijas dati kalpoja par pamatu precīzu procesa parametru definēšanai, lai pilnvērtīgi pārietu uz lielizmēra prototipu izveidi atbilstoši GroGlass produktu dizainam. Jāpiemin, ka piektajā ceturksnī tika uzsākts darbs arī pie 6. aktivitātes, pārklājot pirmos lielizmēra paraugus.
14.10.2025.
Pētniecības projekta ceturtajā ceturksnī tika veikta titāna oksīda monoslāņu testēšana, kas uzputināti, izmantojot divu sadarbības kompāniju HiPIMS barošanas avotus. Veikta iegūto plāno kārtiņu optiskā un funkcionālā analīze, salīdzinot iegūtos rezultātus ar GroGlass esošo barošanas avotu veiktspēju titāna oksīda plāno kārtiņu uznešanā.
Noteikts, ka HiPIMS titāna oksīda gaismas laušanas koeficients (n) ir salīdzināms ar GroGlass rādītājiem. Izmantojot HiPIMS barošanas avotus, panākts lielāks dinamiskais kārtiņu uznešanas ātrums (DDR) daļā režīmu, augstāka skrāpējumu izturība un izteikti zemāka virsmas enerģija, kas nodrošina vieglāku virsmas tīrāmību, pārspējot GroGlass titāna oksīda kārtiņas, kas iegūtas ar esošajiem barošanas avotiem. Iegūtie rezultāti ļauj definēt optimālus HiPIMS barošanas avota un putināšanas procesa parametrus, lai integrētu HiPIMS titāna oksīda plānās kārtiņas GroGlass multislāņu struktūrā.
15.07.2025.
Pētniecības projekta trešajā ceturksnī GroGlass vakuuma pārklāšanas līnijā tika veiksmīgi integrēts otrs testējamais HiPIMS barošanas avots. Izmantojot abu sadarbības partneru izstrādātos HiPIMS barošanas avotus, tika izveidoti paraugi ar titāna oksīda individuālajām kārtiņām, apkopojot HiPIMS procesa parametrus. Iegūto paraugu testēšana paredzēta nākamajā ceturksnī.
Paralēli turpinājās sarunas trešo potenciālo HiPIMS barošanas avotu izstrādātāju, izvērtējot piedāvātos tehnoloģiskos risinājumus. Daļēji sasniegts arī ceturtās aktivitātes rezultāts, testējot iepriekš iegūtos paraugus ar HiPIMS silīcija oksīda individuālajām kārtiņām. Noteikti iegūto kārtiņu biezumi pie dažādiem HiPIMS parametriem, novērtēta iegūtā pārklājuma vienmērība, kā arī analizētas HiPIMS pārklājuma strukturālās īpašības. Lai gan pārklājuma vienmērības nodrošināšana ir izaicinājums, testēšanas rezultāti apliecina, ka ar HiPIMS barošanas avotu iegūtās kārtiņas ir blīvākas, salīdzinot ar esošo barošanas avotu iegūtajām silīcija oksīda kārtiņām.
14.04.2025.
Pētniecības projekta otrajā ceturksnī viens no HiPIMS barošanas avotiem tika veiksmīgi integrēts GroGlass vakuuma pārklāšanas līnijā tā testēšanas nolūkiem un apzināti parametri HiPIMS režīma sasniegšanai. Definēta procesa un reaktīvo gāzu koncentrācija putināšanas procesā, izmantojot HiPIMS barošanas avotu. Tika veikts iegūto datu salīdzinājums gadījumā, ja tiek izmantots līdzšinējais barošanas avota attiecīgajā pozīcijā.
Otrā ceturkšņa laikā tika daļēji sasniegts arī 3. aktivitātes rezultāts, izmantojot testējamo barošanas avotu, tika pārklāti pirmie paraugi ar silīcija oksīda individuālajām kārtiņām pie dažādiem HiPIMS parametriem. Tas ļaus nākamajā ceturksnī uzsākt šo paraugu izpēti. Paralēli eksperimentiem izveidota sadarbība ar vēl vienu HiPIMS barošanas avotu izstrādātāju no Vācijas, kuru tehnoloģiskie risinājumi ir saderīgi ar uzņēmumā esošo putināšanas procesu un iekārtām.
10.01.2025.
Pētniecības projekta pirmajā ceturksnī tika apzināti vairāki HiPIMS (High-Power Impulse Magnetron Sputtering) barošanas avotu izstrādātāji, kuru tehnoloģiskie risinājumi ir saderīgi ar GroGlass uzņēmumā esošo putināšanas procesu un iekārtām. Izvēlēts sadarbības partneris no Vācijas barošanas avotates tēšanai GroGlass ražotnē, kā arī izstrādāts testēšanas plāns, balstoties uz zinātnisko literatūru un ražotāju sniegto informāciju. Tika veikti eksperimenti ar esošajiem barošanas avotiem, iegūstot datus par procesa parametriem, kas kalpos par bāzi jaunā HiPIMS avota iespēju novērtēšanai.
Pirmā ceturkšņa laikā tika daļēji sasniegts arī projekta 2. aktivitātes rezultāts, apkopojot priekšnosacījumus HiPIMS barošanas avotu integrācijai un kontrolei, sagatavojot pamatu nākamā ceturkšņa aktivitātēm – avota integrēšanai GroGlass vakuuma pārklāšanas līnijā un sadarbības partneru loka paplašināšanai.
2023.gada 1.oktobrī SIA “GroGlass” uzsāka pētniecības projekta IZPĒTE PAR MAGNETRONU UZPUTINĀŠANAS TEHNOLOĢIJAS AIZSTĀŠANU AR ALTERNATĪVĀM FUNKCIONĀLO INTERFERENCES KĀRTIŅU IEGŪŠANAS METODĒM UN TO INDUSTRIĀLAIS PIELIETOJUMS LIELA FORMĀTA NEATSTAROJOŠAJOS PĀRKLĀJUMOS īstenošanu. Pētniecības projekts tiek īstenots atbilstoši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virzienam “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai” īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros”. Pētniecības projekta īstenošanas periods ir no 2023.gada 1 oktobra līdz 2025.gada 30.septembrim.
24.11.2025.
Pētniecības projekta noslēdzošajā (VIII) ceturksnī tika apkopota projekta gaitā gūtā pieredze, nodefinējot nākamos attīstības soļus, jaunās tehnoloģijas integrācijai esošajā vai nākamajā ražošanas līnijā.
Projekta ietvaros tika rūpīgi izvērtētas identificētās, alternatīvās tehnoloģijas magnetronu uzputināšanas metodei funkcionālo interferences kārtiņu iegūšanai:
jonu implantācijas metode;
jonu staru asistētā ķīmisko tvaiku nogulsnēšanās (PIB-CVD);
plazmas pastiprinātā ķīmisko tvaiku nogulsnēšanās (PECVD).
Viena no PECVD metodēm tika identificēta kā visperspektīvākais risinājums silīcija oksīda plāno kārtiņu uznešanai, kas ir savietojamas ar GroGlass multislāņu struktūru. Projektā plānotais ir sasniegts, izpētot PECVD tehnoloģiju līdz līmenim, kurā ir iespējams to validēt.
Veicot ekonomisko izvērtēšanu, tika apstiprināts, ka PECVD tehnoloģijas ieviešana ir tehniski un ekonomiski pamatota. Nākamie tehnoloģijas integrācijas soļi ietver liela izmēra paraugu pārklāšanu uz PECVD industriālās iekārtas, lai validētu jauno tehnoloģiju ražošanai pietuvinātos apstākļos, un izaicinājumu novēršanu attiecībā uz pārklājuma vienmērību un stabilitāti pēc termiskās apstrādes.
15.07.2025
Pētniecības projekta VII ceturksnī tika izstrādāti prototipa paraugi, veicot izvēlēto tehnoloģisko risinājumu validāciju. Lai verificētu PECVD tehnoloģijas savietojamību ar GroGlass ražošanas procesiem, sadarbības kompānija uz sagatavotiem stikla paraugiem ar GroGlass multislāņu struktūru uzklāja noteikta biezuma PECVD silīcija oksīda pārklājumu.
Pēc prototipa paraugu saņemšanas tika veikta to testēšana, novērtējot hibrīda tipa pārklājumu optiskās īpašības, rūdāmību, kā arī analizēta virsmas kvalitāte, nosakot skrāpējumu izturību un tīrāmību.
Lai gan PECVD silīcija oksīda pārklājuma biezums uz prototipa paraugiem pārsniedza noteikto, tā pielāgošana ļautu sasniegt vēlamās hibrīda tipa paraugu optiskās īpašības. Tomēr joprojām būtisks izaicinājums ir pārklājuma vienmērības un rūdāmības nodrošināšana.
14.04.2025
Pētniecības projekta sestajā ceturksnī silīcija oksīda kārtiņas, kas tika iegūtas ar PECVD tehnoloģiju, veiksmīgi tika integrētas GroGlass multislāņu gaismas neatstarojošajā struktūrā. Tādējādi panākta optimāla jauniegūto slāņu savietojamība ar esošo magnetronu uzputināšanas tehnoloģiju.
Sadarbības partneris uzklāja silīcija oksīda pārklājumu uz sagatavotiem stikla paraugiem ar GroGlass multislāņu struktūru, variējot PECVD tehnoloģijas parametrus. Pēc paraugu saņemšanas tika veikta to testēšana: novērtētas hibrīda tipa pārklājumu optiskās īpašības, kā arī analizēta virsmas kvalitāte, nosakot skrāpējumu izturību un tīrāmību. Rezultāti apliecina, ka sadarbības partneris spēj uzklāt noteikta biezuma silīcija oksīda kārtiņu uz GroGlass multislāņu struktūras, izmantojot PECVD tehnoloģiju. Tomēr būtisks izaicinājums joprojām ir pārklājuma vienmērības nodrošināšana.
15.01.2025
Pētniecības projekta piektajā ceturksnī tika optimizētas iepriekš iegūto silīcija oksīda kārtiņu (II ceturksnis) optiskās īpašības, ar mērķi palielināt gaismas laušanas koeficientu PECVD kārtiņām.
Uz sagatavotiem stikla paraugiem GroGlass vakuuma pārklāšanas līnijā Slovākijas pētniecības institūts uzklāja silīcija oksinitrīda pārklājumu, variējot PECVD tehnoloģijas parametrus. Pēc paraugu saņemšanas tika veikti optiskie mērījumi un modelētas gaismas laušanas un absorbcijas koeficienta (n&k) izmaiņas atkarībā no gaismas viļņa garuma. Strukturālās īpašības tika novērtētas, izmantojot ķīmisko kodināšanas metodi un veicot kodināšanas ātruma analīzi.
Rezultāti apliecina, ka, izmantojot slāpekli kārtiņas uznešanas procesā, izdevies palielināt gaismas laušanas koeficienta (n) vērtības salīdzinājumā ar iepriekš iegūtajām PECVD silīcija oksīda kārtiņām. Iegūtie rezultāti ir pielīdzināmi GroGlass uzputināto silīcija oksīdu kārtiņu optiskajām īpašībām, kas ļauj veiksmīgi turpināt nākamās projekta aktivitātes, integrējot PECVD plānās kārtiņas GroGlass multislāņu struktūrā.
14.10.2024
Pētniecības projekta ceturtajā ceturksnī tika saņemti paraugi no sadarbības partnera Vācijā ar silīcija dioksīda plānajām kārtiņām. Tās tika uzklātas uz optiski labi definētām pamatnēm (kristāliska silīcija un safīra veiferiem) ar PECVD tehnoloģiju, izmantojot dažādus procesa parametrus. Paraugiem tika veikti optiskie mērījumi un modelēta gaismas laušanas un absorbcijas (n&k) izmaiņa atkarībā no gaismas viļņa garuma. Izpētītas plāno kārtiņu strukturālās īpašības, veicot kodināšanas testu un novērtējot slāņu kodināšanas ātrumu. Analizējot iegūtos rezultātus, redzams, ka silīcija dioksīda plāno kārtiņu optiskās īpašības ir iespējams mainīt plašās robežās, izmantojot dažādus PECVD procesa parametrus. Rezultāti salīdzināti ar GroGlass uzputināto silīcija dioksīda slāni un definēti PECVD procesa parametri, ar kuriem veikt tālāku izpēti šajā virzienā.
Šajā periodā tika saņemti paraugi arī no Amerikas sadarbības partnera, kas uz GroGlass neatstarojošās (AR) multislāņu struktūras, izmantojot savu izstrādāto PIB-CVD tehnoloģiju, uzklāja DLN (diamond like nanocomposite) pārklājumu. Ar šo pārklājumu ir iespējams produkta virsmas īpašības mainīt no super-hidrofilām līdz pat hidrofobām. Tika veikti optiskie mērījumi, kontakta leņķu mērījumi, pārklājuma tīrāmības un rūdāmības pārbaude (nosakot kontakta leņķus arī pēc rūdīšanas), kā arī novērtēta skrāpējumu izturība. Super-hidrofila (ar ūdens kontakta leņķi < 10°) virsma netika iegūta, savukārt, hidrofobas virsmas (ar ūdens kontakta leņķi ~ 100°) īpašības tika novērotas. Definēti nākamie soļi tehnoloģijas tālākai izpētei.
20.06.2024
Trešajā pētījuma ceturksnī tika izpētīti no jonu implantācijas tehnoloģiju izstrādes uzņēmuma saņemtie paraugi. Šī inovatīvā tehnoloģija varētu darboties kā alternatīva metode magnetronu uzputināšanai neatstarojošas stikla virsmas iegūšanai. Pētījuma mērķis ir pārbaudīt, vai pielietojot jonu implantāciju, ir iespējams iegūt stikla virsmu ar maksimāli samazinātu gaismas atstarošanos, saglabājot vai pat uzlabojot “GroGlass” esošo produktu īpašības. Tā kā jonu implantācijas gadījumā neatstarojošais efekts tiek panākts implantējot gāzes jonus stikla virsmā, nevis veidojot plāno kārtiņu multislāņu struktūru, ir nepieciešams piemeklēt jaunās tehnoloģijas procesa parametrus, lai iegūtu produktu ar vēlamajām īpašībām.
Saņemtajiem paraugiem tika veikti optiskie mērījumi, novērtējot gaismas atstarošanās un caurlaidības vērtības, kontakta leņķu mērījumi – virsmas enerģijas noteikšanai, paraugu tīrāmības un rūdāmības pārbaude, kā arī novērtēta virsmas skrāpējumu izturība, salīdzinot to ar “GroGlass” produktiem. Izpētīts, ka ar jonu implantācijas tehnoloģiju, ir iespējams iegūt neatstarojošu stikla virsmu, taču ir nepieciešams uzlabot virsmas fizikālās īpašības. Nodefinēti jonu implantācijas procesa parametri un nākamie soļi tālākai tehnoloģijas izpētei.
20.04.2024
Pētniecības projekta otrajā ceturksnī tika saņemti paraugi no pētniecības institūta Slovākijā ar silīcija oksīda plānajām kārtiņām. Tās tika uzklātas uz optiski labi definētām pamatnēm (kristāliska silīcija un safīra veiferiem) ar PECVD tehnoloģiju, izmantojot dažādus procesa parametrus. Saņemtajiem paraugiem tika veikti optiskie mērījumi un iegūtie dati izmantoti, lai modelētu gaismas laušanas un absorbcijas koeficientu (n&k) izmaiņu atkarībā no gaismas viļņa garuma. Savukārt, strukturālās īpašības silīcija oksīda kārtiņām tika pētītas, izmantojot ķīmiskās kodināšanas metodi, novērtējot slāņu kodināšanas ātrumu.
Analizējot iegūtos rezultātus, redzams, ka, izmantojot dažādus PECVD tehnoloģijas procesa parametrus, iespējams modificēt silīcija oksīda kārtiņu optiskās īpašības plašās robežās. Rezultāti salīdzināti ar “GroGlass” silīcija oksīda slāni un definēti PECVD procesa parametri, ar kuriem veikt tālāku izpēti šajā virzienā.
Šajā periodā tika saņemti arī paraugi no sadarbības partnera, kas uz “GroGlass” neatstarojošās (AR) multislāņu struktūras, izmantojot savu unikālo PECVD tehnoloģiju, uzklāja DLC (diamond like carbon) pārklājumu. Mūsu mērķis ir iegūt pēdējo slāni ar labāku skrāpējumu izturību, salīdzinot ar “GroGlass” produktiem. Tika veikti optiskie mērījumi, novērtējot gaismas atstarošanās un caurlaidības vērtības, kontakta leņķu mērījumi, pārklājuma tīrāmības un rūdāmības pārbaude, kā arī novērtēta skrāpējumu izturība. Ņemot vērā iegūtos rezultātus, tiek secināts, ka DLC pārklājums neatbilst optisko īpašību prasībām, kā arī skrāpējumu izturība nav ievērojami labāka, salīdzinot ar “GroGlass” produktiem.
12.01.2024
Pētniecības projekta pirmajā ceturksnī tika identificēti vairāki inovatīvu tehnoloģiju izstrādātāji, kuru tehnoloģiskie risinājumi varētu aizstāt vai darboties kopā ar magnetronu uzputināšanu funkcionālo interferences kārtiņu iegūšanā. Tika izveidota sadarbība ar vairākām kompānijām. Trīs no iegūtajiem sadarbības partneriem – viena ASV kompānija un divas Eiropas – plāno kārtiņu iegūšanā izmanto plazmas ierosinātu ķīmisko tvaiku uznešanas (PECVD: plasma enhanced chemical vapor deposition) metodi. Katrs no tehnoloģiju izstrādātājiem ir radījis unikālu risinājumu plazmas ierosināšanā. Savukārt, ar jonu implantācijas metodi, kas izstrādāta ASV, ir iespējams mainīt virsmas īpašības: nevis veidojot pārklājumu, bet gan – implantējot gāzes jonus stikla virsmā. Tika definētas turpmākās aktivitātes, sadarbojoties ar tehnoloģiju izstrādātājiem. Plānots izpētīt iespēju: mainīt produkta virsmas īpašības – iegūstot gan hidrofilu, gan hidrofobu efektu; iegūt top-coating ar labāku skrāpējumu izturību, salīdzinot ar GroGlass produktiem; iegūt silīcija oksīda slāni, kas ir savietojams ar GroGlass multislāņu struktūru. Jonu implantācijas metodes gadījumā – pārbaudīt, vai ar šo tehnoloģiju iespējams iegūt antireflektīvu efektu un veikt nepieciešamos testus, lai iegūtos paraugus salīdzinātu ar GroGlass produktiem. Iepriekš minēto pētījumu veikšanai GroGlass ražotnē – uz vakuuma līnijas – tika izgatavoti paraugi. Tika noskaidrots, ka patentētas PECVD tehnoloģijas iekārta atrodas pētniecības institūtā Slovākijā. Tā kā sadarbība veidojās ļoti raiti un sekmīgi, ir veikts pirkuma pasūtījums par silīcija oksīda kārtiņas uznešanu uz veiferiem, lai pēc tam izvērtētu plāno kārtiņu optiskās un strukturālās īpašības.
2023.gada 1.martā SIA “GroGlass” uzsāka pētniecības projekta ALTERNATĪVI SILĪCIJA ALUMĪNIJA MĒRĶI PAAUGSTINĀTAS ENERGOFEKETIVITĀTES PROCESIEM īstenošanu.
Pētniecības projekts tiek īstenots atbilstoši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virzienam “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai” īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros”. Pētniecības projekta īstenošanas periods ir no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 31.maijam.
17.06.2024
Iepriekšējā ceturksnī iegūtie prototipa paneļi apstiprināja no HDSi mērķiem iegūtā SiO2 slāņa
savietojamību ar mākslas darbu ierāmēšanas stikla kvalitātei atbilstošu AR pārklājumu, kas
ļāva virzīties tālāk ar pilna ražošanas cikla testiem.
Pārskata periodā tika testēti HDSi mērķi pilnas ražošanas kampaņas garumā, tos uzstādot
pirmajā «zema indeksa» slāņa pozīcijā abās iekārtas pusēs. Iepriekšējās aktivitātēs tika
parādīts, ka HDSi mērķu gadījumā ir iespējams panākt lielāku putināšanas efektivitāti un
lēnāku defektu veidošanos uz mērķa virsmas. Pārskata periodā veiktie putināšanas testi
apstiprināja šos novērojumus. Tika secināts, ka HDSi mērķu izmantošanas gadījumā ir
iespējams paildzināt ražošanas kampaņu ilgumu vismaz par vienu diennakti, salīdzinot ar
SiAl10% mērķiem, vai iespējams palielināt pārklāšanas līnijas ātrumu pie esošā kampaņas
ilguma. Atkarībā no ražošanas uzdevumiem var pielietot jebkuru no scenārijiem.
10.03.2024
Iepriekšējā ceturksnī iegūtās SiO2 (HD) materiāla optiskās funkcijas (n&k) tika izmantotas optisko pārklājumu modelēšanas programmā (CODE v4.27), lai izvērtētu materiāla savietojamību ar neatstarojošo (AR) pārklājumu. Optiskās modelēšanas rezultātā secināts, ka pētāmo materiālu drošāk ir testēt otrā slāņa pozīcijā, jo atšķirīgās n&k vērtības praktiski neatstāj iespaidu uz gala produkta optiskajām īpašībām. Pārskata periodā tika pētīta no HDSi mērķiem iegūtā SiO2 slāņa savietojamība ar mākslas darbu ierāmēšanas stikla kvalitātei atbilstošu AR pārklājumu. Pētāmais materiāls tika uzstādīts ražošanas iekārtā četrās putināšanas pozīcijās, kas atbilst otrajam interferences slānim AR pārklājuma struktūrā. Ar šādu iekārtas konfigurāciju tika izveidoti prototipu paneļi, kuriem tika veikta kvalitātes kontroles procedūra un optiskās atstarošanās mērījumi. Tika secināts, ka vizuāli un pēc izmērītajiem optiskajiem parametriem prototipa paneļi atbilst kvalitātes prasībām mākslas darbu ierāmēšanas stiklam.
10.12.2023.
Pētniecības projekta trešajā ceturksnī (01.09.-30.11.2023) tika izvērtētas no HDSi mērķiem iegūto plāno kārtiņu optiskās un strukturālās īpašības. Optisko īpašību izvērtēšanai tika izveidota paraugu sērija ar plānajām kārtiņām uz optiski labi definētām pamatnēm – kristāliska silīcija veiferiem (c-Si <111>) un divpusēji pulētiem safīra veiferiem (c-plakne). Iegūtajiem paraugiem tika veikti optiskās atstarošanās un caurlaidības mērījumi, izmantojot augstas veiktspējas foto spektrometru. Iegūtajiem optiskajiem spektriem tika veikta optiskās modelēšanas procedūra ar mērķi izveidot modeli SiO2 (HD) materiāla optiskajām funkcijām (n&k). Modelēšanas rezultātā secināts, ka SiO2 (HD) gaismas laušanas koeficients ir zemāks par SiO2 (Al10%) koeficientu.
Iegūto kārtiņu strukturālās īpašības tika pētītas ar ķīmiskās kodināšanas metodi. Metodes pamatā tiek novērtēts kārtiņas kodināšanas ātrums. Mērījumu kļūdas robežās netika novērota ātruma starpība starp kodināšanas SiO2 (HD) un SiO2 (Al10%) materiāla kārtiņām.
29.09.2023
Pētniecības projekta pirmajā ceturksnī tika meklēti Si putināšanas mērķi kas nesatur Al un tika apskatīti vairāku ražotāju mērķi. Testu veikšanai tika izvēlēti HDSi mērķi, kuriem vadītspēja tiek nodrošināta ar procentuāli ļoti nelielu leģējošā materiāla daudzumu. Saskaņā ar ražotāja informāciju šiem mērķiem putināšanas ātrums ir par 24% lielāks un ekspluatācijas gaitā iegūstamo mērķa defektu līmenis ir līdzvērtīgs, kas savukārt nozīmē ka putinot materiālu pie līdzvērtīga putināšanas ātruma būs elektroenerģijas ekonomija un mērķu izmantošanas laiks pieaugs. Ir uzsākta mērķu testēšana vienā magnetronu pozīcijā. Redzamu principiālu atšķirību putināšanas procesā nav. Ir konstatēts ka barošanas avotu reģistrēto lokizlāžu daudzums konkrētai pozīcijai ir mazāks salīdzinot ar pozīcijām kur tiek ekspluatēti SiAl10% mērķi ar līdzvērtīgu putināšanas ātrumu
Pētniecības projekta otrajā ceturksnī tika veikti salīdzinošie testi kuros pārbaudīta HDSi mērķu putināšanas efektivitāte, salīdzinot ar SiAl10% mērķiem. Novērtēšanas kritērijs – nepieciešamais elektroenerģijas daudzums konkrēta biezuma kārtiņas uznešanai. Analizējot vairāku testu rezultātus konstatēts ka tiešām HDSi mērķu gadījumā elektroenerģijas patēriņš samazinās par 25%. Rezumēts ka pie dotās mērķu cenas(HDSi mērķi ir dārgāki) ietaupījums uz elektroenerģijas rēķina sedz augstākas mērķa cenas radīto sadārdzinājumu ja elektroenerģijas cena ir augstāka par 0,187Eur/KWh
Tika veikti putināšanas stabilitātes testi, kas apstiprināja, ka pozīcijas ar HDSi mērķiem nodrošina pārklājuma tehniskajai specifikācijai atbilstošu uzputinātā slāņa biezumu ilgstošā laika periodā (vairākas diennaktis).
Kā arī tika veikts HDSi mērķu iespējamā ekspluatācijas ilguma novērtējums. Putinot vienādu slāņa biezumu HDSi mērķu gadījumā defektu līmenis ir daudz zemāks. Tiek lēsts ka ekspluatācijas ilgums vienādos apstākļos HDSi mērķu izmantošanas gadījumā ir par 50% augstāks. Tas ļaus palielināt ražošanas kampaņu ilgumu un/vai celt pozīciju putināšanas ātrumu un līdz ar to līnijas ātrumu un produktivitāti
09.07.2021. SIA GroGlass ir parakstījis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta Nr. 4.1.1.0/20/A/035 Ražošanas palīgprocesu energoefektivitātes nodrošināšana īstenošanu
Projekta ilgums: 09.07.2021. – 31.05.2022
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 48 298,00 EUR, t.sk., Eiropas Kohēzijas fonda finansējums ir 21 734,10 EUR.
2022. gada 10. janvārī
SIA GroGlass ir pabeidzis iepirkumu projekta Nr. 4.1.1.0/20/A/035 Ražošanas palīgprocesu energoefektivitātes nodrošināšana ietvarā un ir uzsākta iekārtu uzstādīšana.
2022. gada 31. maijā
SIA GroGlass ir pabeidzis projektā Nr. 4.1.1.0/20/A/035 Ražošanas palīgprocesu energoefektivitātes nodrošināšana iekļauto iekārtu iegādi un uzstādīšanu.
SIA GroGlass 2022. gada janvārī ir pabeidzis rūpniecisko pētījumu Neaizsvīstoša (anti-fog) pārklājuma izveide ,kas īstenots sadarbībā ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu.
Ir sasniegts plānotais projekta mērķis – eksperimentāli pārbaudīta jaunā koncepta ar “leģētu nanokristāliska titāna dioksīda plāno kārtiņu” piemērotība neaizsvīstoša pārklājuma izveidei, sasniedzot tehnoloģiju līmeni TRL3
Projekta periods: 22.02.2021.- 21.02.2022
Projekta līguma Nr. VP-L-2021/13
Projekta iesnieguma Nr. VP‑PI-2021/9
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 26 840,00 EUR, t.sk., Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 22 814,00 EUR.
